Ceilonas kanēlis malts
Svars: 40g/pac.
Artikuls: Ti-008
Par produktu: Kanēli iegūst no kanēļkoku mizas, taču tikai viens no kokiem ir īstā kanēļa avots. Tas ir Cinnamomum verum jeb. C. zeylanicum – Ceilonas kanēļkoks, kura dzimtene ir Šrilanka (līdz 1970. gadam Ceilona). Šis koks izaug līdz 10-15 m augsts, bet mizas iegūšanai divus gadus audzētu stādu nogriež pie zemes, lai tas dzītu daudzas atvases, kuras nocērt, novelk mizu, tai noņem ārējo raupjo kārtu un izžāvē. Tā iegūst kanēļa standziņas ar ieritinājušos mizas malu.
Sastāvdaļas: kanēlis malts
Valsts: Šrilanka
Lietošana
Kanēlim ir asa, ļoti aromātiska, rūgti saldena garša. To var labi kombinēt ar citām garšvielām. Dzidram šķidrumam pievieno kanēļa miziņas. Kanēli liek pie dažādiem mīklas izstrādājumiem, marinādēm, dzērieniem, mīklām un saldajiem ēdieniem izmanto malto kanēli. Kulinārijā kanēli izmanto dažādu saldo ēdienu, kā arī karstvīna un punša gatavošanai. Tikpat labi tas noder pie gaļas, zivju, medījumu ēdieniem, marinādēm u.c. Kanēlis tiek izmantots arī kafijas aromatizēšanai. Pateicoties kanēļa pretmikrobu īpašībām, to var izmantot arī kā konservantu dažādu pārtikas produktu sagatavošanas procesā, kas ēdienam piešķir savdabīgu, īpatnēju un patīkamu aromātu un garšu.
Veselībai
Kanēļa aromāts rada siltuma un mājīguma sajūtu, kas vien jau mazina stresu un līdz ar to uzlabo veselību. Īstā kanēļa koka mizā ir daudz ēteriskās eļļas, tā tonizē, uzmundrina, uzlabo garastāvokli, darbaspējas un smadzeņu aktivitāti. Taču arī uzturā lietots kanēlis dara daudz laba. Kanēlī ir antioksidanti, dzelzs, magnijs, tannīni, flavonoīdi, glikozīdi, terpenoīdi un antrahinoni. Tā aldehīdi nodrošina aromātu, kumarīni garšu.
Tautas medicīnā kanēlis lietots pret gremošanas traucējumiem, caureju, meteorismu, sliktu dūšu, drudzi, saaukstēšanos.Pētīta kanēļa spēja normalizēt holesterīna līmeni un 2. tipa cukura diabēta slimniekiem glikozes līmeni asinīs. Izvirzīta hipotēze, ka kanēļa darbīgās vielas kavē gremošanas enzīmu darbību, tādējādi palēninot gremošanu un novēršot glikozes strauju nonākšanu asinīs.
Austrumu medicīna augstu vērtē kanēļa sildošās īpašības, un kopā ar ingveru iesaka saaukstēšanās gadījumā. Viduslaiku ārsti esot lietojuši kanēli pret klepu, aizsmakumu un rīkles iekaisumu. Vai tā tiešām ir, varam izmēģināt paši, šo traucējumu gadījumā vairākas reizes dienā apēdot tējkaroti medus ar šķipsniņu kanēļa. Kanēlis der par konservantu, jo tā sastāvā esošais kanēļaldehīds kavē baktēriju un sēnīšu augšanu.Citur
Pret pinnēm gatavo medus un kanēļa masku, pievienojot tējkaroti malta kanēļa trīs ēdamkarotēm medus, savukārt matu stiprināšanai noder maska, ko pagatavo no siltas olīveļļas, ēdamkarote medus un tējkarotee kanēļa.Lai atsvaidzinātu elpu un cīnītos pret zobu apgulsnēm, der kanēļa košļājamā gumija, bet var arī zobu irbulīšus piesūcināt ar kanēļa eļļu un ik pa laikam pakošļāt. Tas palīdz arī smēķēšanas atmešanai un diētas ievērošanai.
Ceilonas kanēļkoka mizu rūgtajos medicīniskajos balzamos, ziedēs, linimentos, emulsijās lieto ārīgi pret sāpēm un ādas slimībām.
